Carnikavā notikusi diskusija par roņu nodarītajiem postījumiem piekrastes zvejniekiem

Novembra pēdējā piektdienā Novadpētniecības centrā diskusijā “100 minūtes par roņiem” pulcējās zvejnieki no Carnikavas un kaimiņu novadiem un zinātnieki, dabas sargātāji un Zemkopības ministrijas un pašvaldību pārstāvji. Diskusijas mērķis bija noskaidrot un vērtēt kāds roņu nodarīto zaudējumu kompensācijas mehānisms tiek plānots piekrastes zvejniekiem un cik nopietns ir roņu nodarītais posts. Šonedēļ Dabas aizsardzības pārvalde apstiprināja, ka ir izstrādāts kompensāciju mehānisms par roņu radītajiem postījumiem un tas sāks darboties jau šogad.

 

Diskusiju ievadīja Carnikavas novada domes priekšēdētāja Daiga Mieriņa: “Tēma ir svarīga no diviem aspektiem. Pirmām kārtām tie jautājumi, kas saistīti ar zvejniecību un postu, ko roņi nodara zvejniekiem. 10 gadus esot pašvaldības vadītājai, droši varu teikt, ka lielas ir problēmas atražot lašus un lašu taimiņus, jo roņi tos tīklos apēd. Mēs savulaik plānojām iegādāties jaudīgus roņu atbaidītājus, bet šis plāns nerealizējās, jo roņi ar laiku pierod pie šādiem atbaidītājiem un tie vairs nenodrošina vajadzīgo efektu. Otrām kārtām svarīgs ir jautājums, par ko reti kad tiek runāts, bet tas nenozīmē, ka tas ir mazāk svarīgs – krastā izskalotie beigtie roņi. Pagājušajā gadā tie bija apmēram 60 roņi, kas bija jāaizvāc no pludmales, šogad – uz pusi mazāks. Nav noteikta kārtība, kā šos roņus labāk utilizēt, jo uz tiem neattiecas tie paši noteikumi, kas uz citiem dzīvniekiem, jo roņi ir smagi un uz pludmali neved braucamie ceļi, pa kuriem tos varētu pārvadāt. Pašvaldībā ar šo problēmu cīnāmies, roņu mirstīgās atliekas aprokot.”

 

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta vecākais pētnieks Dr. biol. Māris Plikšs norādīja uz roņu populācijas pieaugumu Latvijā pēdējo 30 gadu laikā, pastiprinoties dabas aizsardzības aktivitātēm. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktores vietnieks, Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis norādīja, ka tiek vērtēta lēmuma pieņemšana par roņu limitētu šaušanu, vienlaikus aicinot zvejniekus iesaistīties šajā iniciatīvā un atzina, ka ir pietiekams pamats uzskatīt, ka roņi nodara būtiskus zaudējumus piekrastes zvejniekiem. Šāds oficiāls konstatējums savukārt dod pamatu konkrētu darbu uzsākšanai, lai mazinātu zaudējumu ietekmi uz piekrastes zvejniecības aroda pastāvēšanu un attīstību.

 

Ilggadējais Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš iepazīstināja zvejniekus ar roņu postījumu kompensācijas mehānismu, kurš tiks apstiprināts un sāks darboties tuvākajā laikā un zvejnieki varēs saņemt kompensācijas par jau šogad nodarītajiem roņu postījumiem. Kompensāciju varēs saņemt zvejnieki, kuriem zveja ir oficiāls iztikas un ienākumu avots. Tās apjoms tiks rēķināts, vadoties pēc oficiāli dokumentēta noķerto zivju apjoma, attiecīgās zivju sugas tirgus cenām, tām piemērojot noteiktu koeficientu.

 

Uz jauno kompensācijas mehānismu SIA “Leste” valdes loceklis, zvejnieks trešajā paaudzē Aldonis Lūkins iebilda, ka, lai gan kompensācijas mehānisma parādīšanās ir labs signāls, ka valsts zvejnieku labā kaut ko mēģina darīt, tomēr esot vairākas neskaidrības – piemēram, kompensējamo zivju sarakstā nav ietverti nēģi, kas faktiski nav zivis. Pēc Carnikavas novada zvejnieku vērojumiem, roņi iepeld arī upē un mielojas ar nēģiem un posta murdus. N. Riekstiņš uz šo iebildumu atbildēja, ka par šiem gadījumiem nav nekāda oficiāla pamatojuma, kas dotu iespēju iekļaut kompensējamo zivju sarakstā arī nēģus.

Ir pamats domāt, ka notikusī tikšanās Carnikavā ir nopietns solis pārmaiņām, kas sagaidāmas šajā jautājumā un cerams, ka jau drīzumā daudzu gadu garumā piekrastes zvejnieku iesniegtās sūdzības un lūgumi atbildīgajām instancēm risināt situāciju nesīs pārmaiņas.

 

A. Ģērmane un pēc “Rīgas Apriņķa Avīzes” informācijas