Kūlas ugunsgrēkus visbiežāk izraisa cilvēki vidējos gados, pensionāri, pusaudži un smēķētāji

.

VUGD ugunsgreksŠogad ugunsgrēkos Latvijā bojā ir gājuši jau 27 cilvēki, un šopavasar ugunsdzēsēji dzēsuši arī jau desmitiem kūlas ugunsgrēku. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas atgādina (VUGD), ka kūlas neatļauta dedzināšana apdraud ne tikai īpašumus un cilvēka dzīvību, bet rada arī gaisa un ūdens piesārņojumu, noplicina zemi un apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu.
 
Saskaņā ar VUGD datiem, aizvadītajā gadā kopumā Latvijā reģistrēti 2650 kūlas ugunsgrēki, no tiem 7 – Carnikavas novadā. VUGD, izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, secina, ka ir vairāki "tipiskie" kūlas dedzinātāji:
- vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir "apkopuši" savu īpašumu;
- bērni un pusaudži, kas spēlējas vai apzināti aizdedzina pērno zāli;
- neuzmanīgi smēķētāji, kas izmet nenodzēstu cigareti, bieži tie ir autovadītāji.
 
Kūlas neatļauta dedzināšana apdraud ne tikai valsts, pašvaldību vai privāto īpašumu, bet arī cilvēka dzīvību – izdeg zeme, nodeg ēkas, tiek traumēti vai iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšanas rezultātā sadeg arī kukaiņi, vardes un cita dzīvā radība, kas, tuvojoties pavasarim, kļūst aktīva. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās.
 
Jāatceras, ka kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām un citviet. Nereti kūlas ugunsgrēki pāriet uz mežu, kur to dzēšana ir apgrūtināta.
 
VUGD aicina būt atbildīgiem un neradīt ugunsbīstamas situācijas – neizmētāt izdegušus izsmēķus, neveidot ugunskurus tiem neparedzētās vietās, kā arī neatstāt ugunskurus bez uzraudzības.
 
Atgādinām, ka katrs zemes īpašnieks vai tās lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu konkrētajā īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem pašiem ir jāpievērš lielāka uzmanība sava īpašuma uzraudzībai.
 
Latvijas likumdošanā par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu kūlas dedzināšanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība. Par kūlas dedzināšanu naudas sods fiziskajām personām ir EUR 280 – 700, savukārt sods par nenovērstu kūlas veidošanos ir no EUR 140 līdz 700 fiziskajām personām un no EUR 700 līdz 2900 – juridiskajām personām.
 
Būsim atbildīgi, sargāsim dabu un paši sevi!
Share on Facebook Tweet