Staigājot gar jūras krastu, iedzīvotāji nereti piekrastē atrod pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļus. Kā pareizi rīkoties šādā situācijā, informē Dabas aizsardzības pārvaldes un Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti.

 

Pelēko roņu mazuļi siltās ziemās (bez ledus), kāda bija šī ziema, dzimst mazajās, neapdzīvotajās Igaunijas salās. Dažādu apstākļu dēļ mazuļi pirms noteiktā laika nonāk jūrā un pēc kāda laika uzrodas Latvijas piekrastē. Pogainajiem sīkroņiem mazuļi parasti dzimst Pērnavas līča piekrastē. Arī šie apaļīgie, baltie pūkaiņi nereti tiek nonāk mūsu pludmalēs.

 

Ne katram pludmalē atrastam roņu mazulim vajadzīga palīdzība. Ja ronēns jau sācis mainīt (uz galvas, muguras) balto garo pūku tērpu pret īsu pelēku vilnu, visticamāk, tas jau uzsācis patstāvīgu dzīvi. Labākais, ko šādā gadījumā darīt – ronēnu netraucēt un, ja pastaigājaties ar suni, paņemt to pavadā. Palīdzība nav vajadzīga apaļīgam un ņipram mazulim, kuru vēl klāj baltā pūka, jo, iespējams, tas gaida māti. Pareizākais – steigšus attālināties.

 

Jāatceras, ka roņu mazuļi, bez kaitējuma veselībai, neēduši var iztikt vairākas dienas. Lielāks kaitējums dabai rodas atņemot tai veselu roņu mazuli, nevis dienu liekot pagaidīt palīdzību vārgulītim. Labāk, atbilstoši likumam, meklēt speciālistu palīdzību, lai tiktu pieņemts pareizs lēmums.

 

Ja māc šaubas par ronēna veselības stāvokli, tas izskatās novārdzis vai tam ir redzami ievainojumi, ieteikums sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Vides speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Patvarīgi ronēnu pārvietot nav ieteicams!